FOTOSTĀSTS / MARTS, 2021

Rīgas Centrāltirgus 2011.gada vasarā

Tā bija silta un saulaina jūnija diena. Mūs bija apciemojuši draugi no ārzemēm, kuri jau daudz no Rīgas un Latvijas bija redzējuši. Nolēmām aizvest ekskursijā uz Rīgas Centrāltirgu. Pavisam neplānoti, bet beigās es pats vairāk uzvedos it kā būtu devies ceļojumā, nekā paši ekskursanti. Tā īsti nemaz nemēģināju nevienam uzbāzties ar fotokameru, kaut kur pazuda mans standarta latvieša kūtrums. Vienkārši fotografēju visu, kas likās saistošs un tajā pašā laikā izlikos, ka neko tādu nedaru… Tajos laikos arī cilvēki tik ļoti nesatraucās par datu aizsardzību. P.S. Tie, kuri dzīvo pēc citas laika mērvienības – laikā, kad tapa šīs bildes bija pieejams iPhone 4, bet Valdi Zatleru prezidenta amatā vēl nebija paspējis nomainīt Andris Bērziņš.

Mēs piestājām pie kāda stenda, laikam, lai nopirktu zemenes, un pēkšņi sāka gāzt pamatīgs lietus. Gan tirgotāji gan pircēji mēģināja saspiesites zem nojumītēm. Laiks uz mirkli apstājās. Kāds vīrs stūma lielus ratus un pēkšņi, saprotot, ka negrib izmērcēt kreklu, apstājās starp cilvēkiem un vilka to nost. Visa uzmanība tika viņam, es vienkārši fotografēju un mani īsti laikam neviens nemaz nemanīja. Pēkšņi kaut kur iznira kāds cits vīrs, kurš lietus ūdenī mazgāja rokas, viņa skatiens starp cilvēkiem vērās kaut kur nesaprotamā tālumā. Pat pēc padsmit gadiem skatoties šīs bildes perfekti atceros to skatienu, bet joprojām nespēju saprast vai tas ir apgarots, vai ļoti draudīgs skatiens…

Tirgus – tā ir diezgan jocīga vieta. Tirgus citās zemēs man asociējās ar smaidīgiem un dzīvespriecīgiem cilvēkiem, bet ne pie mums. Tirgu apmeklēju salīdzinoši bieži, pa retam jau kādu smaidu var redzēt, bet reti… Īstenībā, jocīgi. Rakstot šīs rindas atcerējos savu bērnību, kad dzīvoju laukos un kopā ar tēvu braucu uz Matīsa tirgu tirgot zemenes. Arī šīs tirgus atmiņas ir vairāk uz pozitīvo pusi. Ja ir sanācis pēdējā laikā ieklīst Matīsa tirgū, tad zināsi, ka nemeloju sakot, ka tur tā īsti nekā vairs nav…

Vispār par šīm bildēm nejauši atcerējos tieši tirgus vizītē pirms pāris dienām. Redzot kārtējo skatu, kurš tevi nespēj atstāt vienaldzīgu, kad tantiņa trīcošām rokām no maciņa velk laukā vismazākās centu monētiņas, lai samaksātu par 4-5 kartupeļiem… Kaut kur reiz dzirdēju, ka tirgus ir vieta, kur redzi visas tautas atspulgu. Īsti negribētu tam ticēt…

Ja Tu man jautātu, ko es īsti ar visu šito gribu paziņot vai parādīt, tad es īsti nezinu. Manī šīs bildes raisa pārdomas, par to, kas īsti ir mainījies vairāk kā 10 gadu laikā. Jā, manā un tavā dzīvē ir daudz kas mainījies, bet mana tirgus vizīte pirms pāris dienām un šīs bildes, kuras ir tapušas pirms 11 gadiem – nerada nekādu sajūtu, ka kaut kas būtu mainījies. Ja nu vienīgi vietām € vietā pavīd sen aizmirsts Ls uzrakstiņš.

Pētot šīs bildes es aizdomājos par to mazo meitenīti pie puķu stenda, kura tagad noteikti ir vismaz 20-gadīga dāma. Vai, ko diez tagad dara tas mazais puika, kurš jau pirms 11 gadiem tupēja uz betona perfektā “pilnās pēdas atsēdienā”. Vai skumjā tantiņa trīcošajām rokām, kurai izskatījās, ka jau toreiz bija ap 100 gadu – vēl varētu būt kādreiz satiekama tirgū. Bildēs pamanīju arī vienu pazīstamu seju – kundzi, kura jau daudzus gadus tirgo tēju. Vismaz 2 reizes ir sanācis būt blakus, kad viņa ar 5-stāvīgiem vārdiem padzen kādu pārāk uzbāzīgu tējas entuziastu. Pie šīs kundzes es ātri sapratu, ka labāk neuzdot liekus jautājumus…

Fotogrāfs Druvo

VISI PIERAKSTI

Sazinies ar mani!

Droši uzraksti vai piezvani man un atbildēšu uz visiem Tev interesējošajiem jautājumiem.
Apskati vairāk manus darbus:
Instagram vai Facebook